Paraugprogramma

PARAUGPROGRAMMAS APRAKSTS

Jaunsardzes centra izstrādātā „Jaunsargu  mācību paraugprogramma” ir reglamentējošs dokuments, kas nosaka mācību mērķi, uzdevumus, saturu un ir pamats visu jaunsargu programmu un projektu izstrādei.

MĒRĶIS:

Veicināt bērnu un jauniešu garīgo un fizisko attīstību, pilnveidot un nostiprināt pilsonisko pašapziņu, veicināt interesi par NBS, iepazīstināt ar militāro specialitāšu daudzveidību un popularizēt tās.

UZDEVUMI:

  1. Nodrošināt lietderīgas un saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas.
  2. Sniegt iespēju bērniem un jauniešiem atklāt un attīstīt sevī spējas, lai kļūtu par atbildīgu un aktīvu sabiedrības pilsoni.
  3. Attīstīt bērnu un jauniešu spējas un talantus, pilnveidot zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas dzīvē un darbā.
  4. Veicināt patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības un fizisko spēju attīstību.
  5. Radīt izpratni par valsts aizsardzību, popularizēt NBS.

UZŅEMŠANAS NOSACĪJUMI:

Jaunsargu paraugprogrammu var apgūt:

Ikviens bērns un jaunietis, sākot no 12 gadu vecuma līdz vispārējās izglītības iestādes beigšanai, iesniedzot:

            1) jaunsarga iesniegumu -  anketu;

            2) vecāku vai aizbildņu atļauja;

            3) medicīnas iestādes izsniegtu izziņu par bērna/jaunieša veselības stāvokli.

 

MĀCĪBU PROCESA DARBA ORGANIZĀCIJAS NOSACĪJUMI:

Līmenis

Ieteicamais mācību ilgums(gadi)

Minimālais jaunsargu skaits grupā

Stundu skaits nedēļā

Stundu skaits mācību  gadā

 

Programmas realizācijai JC finansētie pasākumi

1.

2

12

2

70

 

1) 2 JC finansēti pārgājieni mācību gadā katrai grupai

 

2) 1 JC finansēta ekskursija mācību gadā katrai grupai

 

3) 3 JC finansētas nometnes mācību gadā vienībai,

JC finansēta 4.līmeņa noslēguma nometne

70

2.

2

12

2

70

70

3.

2

10

3

105

105

4.

1

8

3

70

Speciālais kurss

 

12

2 vai 3

 

Maksimālais stundu skaits:

       560

 

1.līmenis – iepazīstina ar Jaunsardzes kustību, sniedz elementāras zināšanas, kas nepieciešamas, lai kļūtu par jaunsargu (jaunsarga kandidāta laiks). Iesaistot jaunieti Jaunsardzes aktivitātēs, sniedzot zināšanas, prasmes un iemaņas, kas, veidojot komandu, veicina aktīvas atpūtas organizēšanu dabā, kā arī pilnveido prasmes, kas noderīgas ikdienas dzīvē.

2.līmenis – sniedz vispārējas zināšanas, prasmes un iemaņas, iesaistot jaunieti Jaunsardzes aktivitātēs, veido „interešu kopas”, kurās tiek izstrādāti un realizēti projekti. Jaunsargs, teicami pārzinot kādu no apgūtajām tēmām, referenta vadībā māca to citiem jaunsargiem, kļūstot par referenta palīgu.

3.līmenis – pilnveido iepriekš iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas, kā arī izstrādājot un realizējot projektus, iegūst zināšanas izvēlētajā speciālajā kursā. Jaunsargs spēj veikt uzdevumus patstāvīgi, vajadzības gadījumā, izmantojot referenta padomu. Patstāvīgi var piedalīties 1.un 2.līmeņa jaunsargu mācību procesā kā palīgs.

4.līmenis – sniedz speciālas zināšanas, prasmes un iemaņas, lai jaunsargs, beidzot jaunsargu mācību programmas apguvi, spēj nokārtot noslēguma testu, iegūstot apliecību par  jaunsargu programmas apguvi. Iegūtās zināšanas dod iespēju turpināt mācības NBS Kājnieku skolā - kājnieka vada kareivja pamatapmācības kursā, 1. līmeņa mācību programmas apguvei.

Speciālais kurss – referenta piedāvāts mācību kurss, kurš sniedz padziļinātas zināšanas kādā no mācību paraugprogrammas priekšmetiem (tūrisms, biatlons, šaušana, orientēšanās, elementārā militārā apmācība u.c.).

Speciālajā kursā var darboties jaunsargi no visām mācību grupām, kas veido interešu kopu. Apvienotajās grupās un speciālajā kursā stundu skaitu nosaka pēc līmeņa, no kura ir lielākais audzēkņu skaits (piem. – J – 2 - 4 audz., V-2 - 8 audz., stundu skaits - 3).

Jaunsargs pēc izvēles, beidzot mācību līmeni, kārto apgūto zināšanu, prasmju un iemaņu pārbaudes.

 

MĀCĪBU PROCESA NORISE UN VADĪBA

  • Mācību process Jaunsardzē tiek organizēts, pamatojoties uz „JAUNSARGU MĀCĪBU PARAUGPROGRAMMU” un tajā noteiktajiem mācību procesa darba organizācijas nosacījumiem.
  • Mācību procesu organizē Jaunsardzes centrs, pamatojoties uz noslēgtajiem sadarbības līgumiem ar mācību vietām. 
  • Mācību process tiek organizēts teorētisko, praktisko un integrēto nodarbību formā, kā līdzekļus, izmantojot ekskursijas, pārgājienus, sacensības, nometnes, salidojumus u.c pasākumus.
  • Jaunsardzes centra referenti var izstrādāt projektus, kurus, realizējot jaunsargi iegūst papildus zināšanas, prasmes un iemaņas.
  • Kontroli pār mācību procesa norisi veic Jaunsardzes centrs un novadu daļas.
  • Jaunsargs, nokārtojot pārbaudes, iegūst atšķirības zīmi.

 

PARAUGPROGRAMMAS SATURS UN APJOMS:

 

NR.

P.K.

MĀCĪBU PRIEKŠMETS

STUNDU SKAITS

 

PILSONISKĀ AUDZINĀŠANA

68

1.1

Latvijas vēsture

10

1.2

Latvijas Nacionālās armijas un NBS vēsture

4

1.3.

Jaunsardzes vēsture

3

1.4

Novadpētniecība

8

1.5.

NATO un ES

8

1.6

Latvijas, rajona un pagasta vēsture

7

1.7

Vides izglītība

10

1.8

Vides izglītība

6

1.9

Drošības noteikumi

12

 

MILITĀRĀ MĀCĪBA

234

2.1

LR NBS struktūra

4

2.2

Likumi un reglamenti

12

2.3.

Ierindas mācība

25

2.4.

Darbība ar ieročiem

81

2.5.

Individuālās lauka kaujas iemaņas

82

2.6.

Sakaru līdzekļi

22

2.7.

Aizsardzība pret masveida iznīcināšanas ieročiem

8

 

DZĪVES MĀCĪBA

258

3.1

Topogrāfija

80

3.2

Tūrisms

87

3.3

Fiziskā sagatavotība

66

3.4

Pirmā palīdzība

25

                                                          KOPĀ:

560

           

Programmai ir ieteikuma raksturs. Tā palīdz plānot mācību darbu jaunsargu vienībās. Referentam ir tiesības veidot savu mācību programmu un tematisko plānu atbilstoši jaunsargu mācību grupu komplektācijai, materiāli tehniskajai bāzei un resursu nodrošinājumam, ievērojot paraugprogrammā noteiktās standarta prasības.

            Lai jaunsargs ar pilnvērtīgi strādātu nodarbībās, viņam jāsaprot, kāpēc ir jāveic vai jāzina programmā iekļautās zināšanas, prasmes un iemaņas. Piemēram, prasme ātri un ilgstoši skriet var noderēt kādā ekstremālā situācijā, glābjoties pašam vai sniedzot palīdzību citam. Mācību process tiek veidots, pamatojoties uz iepriekš apgūto zināšanu bāzes.

            Svarīga nozīme mācību procesā ir ne tikai saturam, bet arī veidam, nodarbību organizēšanai, mācību metožu un līdzekļu izvēlei, attiecību veidošanai ar un starp jaunsargiem, jauniešu iniciatīvas un izziņas tieksmes stimulēšanai un sadarbības prasmju attīstīšanai.     

            Organizējot mācību procesu un izvēloties mācību metodes, ievērot šādas prasības:

·         nodrošināt jaunsargu vajadzības, izmantojot metožu daudzveidību un mācību vidi, kas veicina izziņas aktivitāti;

·         nodrošināt teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu kopumu;

·         mācīt mācīties, izmantojot un attīstot prātu, jūtas, gribu, fiziskās spējas;

·         sekmēt sadarbības pieredzi;

·         sekmēt informācijas uztveri un noturību;

·         pielietot visas mācību organizācijas formas.