Viesītē aicina apmeklēt Latvijas Neatkarības kara simtgadei veltītos Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumus

Pasākumi
Informāciju sagatavoja
Jaunsardzes centra Plānošanas un organizācijas departamenta Plānošanas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists

Pirmdien, 14. oktobrī, Viesītē notiks Latvijas Neatkarības kara simtgadei veltīti Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumi, kuros piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Pēc tikšanās ar Viesītes novada domes priekšsēdētāju Alfonu Žuku aizsardzības ministrs A.Pabriks un Zemessardzes 3.Latgales brigādes 55. kājnieku bataljona komandieris majors Aleksandrs Sotņikovs piedalīsies ziedu nolikšanā pie Viesītes Brīvības pieminekļa.

No plkst. 12 līdz 15 Viesītes vidusskolas laukumā iedzīvotāji varēs aplūkot Zemessardzes 3.Latgales brigādes un Jaunsardzes centra ekipējuma izstādi, kā arī vērot militāros paraugdemonstrējumus.

Latvijas armijas uzvarētā kauja 1919. gada 14. oktobrī Viesītē apturēja bermontiešu virzīšanos Augškurzemes un Latgales virzienā. Ja bermontiešiem būtu izdevies sasniegt Daugavu un to šķērsot vienīgajā pārceltuvē Krustpils apkārtnē, viņiem pavērtos ceļš uz Daugavpili, kā arī būtu radies apdraudējums Latvijas armijas aizmugurējām pozīcijām pie Rīgas.

Kaujas notikumu vietā 1935. gada 11. augustā tika atklāts pēc tēlnieka Vilhelma Treja meta veidots piemineklis, kura priekšpusē iekalts uzraksts: “Tautas dzīvība”, bet otra pusē: “Šeit 1919. gada 24. oktobrī latvju partizāni guva uzvaru”. 

Jau ziņots, ka 7. janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020. gadā.

Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1. 

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100. gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnes sadaļā “Latvijas armijai 100”: www.mil.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars. 


 

Informāciju sagatavoja:

AM Militāri publisko attiecību departamenta

Preses nodaļas vecākais referents

Roberts Skraučs

Tālrunis: 67335393, 25617037

E-pasts: roberts.skraucs@mod.gov.lv